12. Sattasatikakkhandhakaṃ

1. Paṭhamabhāṇavāro

446. Tena kho pana samayena vassasataparinibbute bhagavati vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ dasa vatthūni dīpenti – kappati siṅgiloṇakappo, kappati dvaṅgulakappo, kappati gāmantarakappo, kappati āvāsakappo, kappati anumatikappo, kappati āciṇṇakappo, kappati amathitakappo, kappati jaḷogiṃ pātuṃ, kappati adasakaṃ nisīdanaṃ, kappati jātarūparajatanti.

Tena kho pana samayena āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vajjīsu cārikaṃ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena vesālikā vajjiputtakā bhikkhū tadahuposathe kaṃsapātiṃ [kaṃsacāṭiṃ (syā.)] udakena pūretvā majjhe bhikkhusaṅghassa ṭhapetvā āgatāgate vesālike upāsake evaṃ vadanti – ‘‘dethāvuso, saṅghassa kahāpaṇampi aḍḍhampi pādampi māsakarūpampi. Bhavissati saṅghassa parikkhārena karaṇīya’’nti. Evaṃ vutte āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesālike upāsake etadavoca – ‘‘māvuso, adattha saṅghassa kahāpaṇampi aḍḍhampi pādampi māsakarūpampi. Na kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ jātarūparajataṃ; na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ; na paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ; nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatā’’ti. Evampi kho vesālikā upāsakā āyasmatā yasena kākaṇḍakaputtena vuccamānā adaṃsuyeva saṅghassa kahāpaṇampi aḍḍhampi pādampi māsakarūpampi.

Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū tassā rattiyā accayena taṃ hiraññaṃ bhikkhaggena [bhikkhuggena (syā.)] paṭivīsaṃ [paṭiviṃsaṃ (sī.), paṭivisaṃ (syā.)] ṭhapetvā bhājesuṃ. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū āyasmantaṃ yasaṃ kākaṇḍakaputtaṃ etadavocuṃ – ‘‘eso te, āvuso yasa, hiraññassa paṭivīso’’ti. ‘‘Natthi, me āvuso, hiraññassa paṭivīso, nāhaṃ hiraññaṃ sādiyāmī’’ti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū – ‘‘ayaṃ āvuso yaso kākaṇḍakaputto upāsake saddhe pasanne akkosati, paribhāsati, appasādaṃ karoti; handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ karomā’’ti te. Tassa paṭisāraṇīyakammaṃ akaṃsu. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesālike vajjiputtake bhikkhū etadavoca – ‘‘bhagavatā, āvuso, paññattaṃ – ‘paṭisāraṇīyakammakatassa bhikkhuno anudūto dātabbo’ti. Detha me, āvuso, anudūtaṃ bhikkhu’’nti.

Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū ekaṃ bhikkhuṃ sammannitvā āyasmato yasassa kākaṇḍakaputtassa anudūtaṃ adaṃsu. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto anudūtena bhikkhunā saddhiṃ vesāliṃ pavisitvā vesālike upāsake etadavoca – ‘‘ahaṃ kirāyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi, paribhāsāmi, appasādaṃ karomi; yohaṃ adhammaṃ adhammoti vadāmi, dhammaṃ dhammoti vadāmi, avinayaṃ avinayoti vadāmi, vinayaṃ vinayoti vadāmi.

447. ‘‘Ekamidaṃ, āvuso, samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho, āvuso, bhagavā bhikkhū āmantesi – [a. ni. 

这是巴利文《七百诵品》的开始部分。我将尽力直译成简体中文:
七百诵品
第一诵分
那时,世尊般涅槃后一百年,毗舍离(现在的印度比哈尔邦毗舍离县)的跋耆子比丘们在毗舍离宣扬十事:
允许盐角法,允许二指法,允许村间法,允许住处法,允许许可法,允许惯例法,允许未搅拌法,允许饮发酵物,允许无缘坐具,允许接受金银。
那时,尊者耶舍·迦干陀子在跋耆国游行,来到毗舍离。尊者耶舍·迦干陀子住在毗舍离大林重阁讲堂。
那时,毗舍离的跋耆子比丘们在布萨日,在比丘僧团中间放置一个盛满水的铜钵,对来的毗舍离优婆塞们这样说:"贤友们,请给僧团迦沙巴那(古印度货币单位)、半迦沙巴那、四分之一迦沙巴那或铜币。僧团将有所需之物。"
当这样说时,尊者耶舍·迦干陀子对毗舍离优婆塞们这样说:"贤友们,不要给僧团迦沙巴那、半迦沙巴那、四分之一迦沙巴那或铜币。释迦子沙门不允许接受金银;释迦子沙门不喜欢金银;释迦子沙门不接受金银;释迦子沙门舍弃珠宝黄金,远离金银。"
即使尊者耶舍·迦干陀子这样说,毗舍离优婆塞们仍然给僧团迦沙巴那、半迦沙巴那、四分之一迦沙巴那和铜币。
然后,毗舍离的跋耆子比丘们在那夜过后,按比丘人数分配那些钱财。然后,毗舍离的跋耆子比丘们对尊者耶舍·迦干陀子说:"贤友耶舍,这是你的钱财份额。""贤友们,我没有钱财份额,我不接受钱财。"
然后,毗舍离的跋耆子比丘们说:"这位贤友耶舍·迦干陀子辱骂、责备有信仰的优婆塞们,使他们不欢喜。来,我们对他作出谴责羯磨。"他们对他作出谴责羯磨。
然后,尊者耶舍·迦干陀子对毗舍离的跋耆子比丘们这样说:"贤友们,世尊制定:'对被谴责的比丘应给予随从。'贤友们,请给我一位比丘作随从。"
然后,毗舍离的跋耆子比丘们选派一位比丘作尊者耶舍·迦干陀子的随从。然后,尊者耶舍·迦干陀子与随从比丘一起进入毗舍离,对毗舍离优婆塞们这样说:"据说我辱骂、责备你们这些有信仰的优婆塞,使你们不欢喜;因为我说非法为非法,说法为法,说非律为非律,说律为律。
"贤友们,有一次世尊住在舍卫城(现在的印度北方邦斯拉瓦斯蒂县)祇树给孤独园。那时,贤友们,世尊对比丘们说:

4.50] ‘cattārome, bhikkhave, candimasūriyānaṃ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Katame cattāro? Abbhaṃ, bhikkhave, candimasūriyānaṃ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti na virocanti. Mahikā, bhikkhave, candimasūriyānaṃ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti, dhūmarajo, bhikkhave, candimasūriyānaṃ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Rāhu, bhikkhave, asurindo candimasūriyānaṃ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Ime kho, bhikkhave, cattāro candimasūriyānaṃ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasūriyā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Evameva kho, bhikkhave, cattārome samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Katame cattāro? Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā suraṃ pivanti, merayaṃ pivanti, surāmerayapānā appaṭiviratā – ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Puna caparaṃ, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā methunaṃ dhammaṃ paṭisevanti, methunadhammā appaṭiviratā – ayaṃ, bhikkhave, dutiyo samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Puna caparaṃ, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā jātarūparajataṃ sādiyanti, jātarūparajatappaṭiggahaṇā appaṭiviratā – ayaṃ, bhikkhave, tatiyo samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Puna caparaṃ, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā micchājīvena jīvitaṃ kappenti; micchājīvā appaṭiviratā – ayaṃ, bhikkhave, catuttho samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkileso, yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti, na virocanti. Ime kho, bhikkhave, cattāro samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti , na virocanti’. ‘‘Idamavocāvuso, bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

‘‘Rāgadosaparikliṭṭhā, eke samaṇabrāhmaṇā;

Avijjānivuṭā [avijjānīvutā (syā.)] posā, piyarūpābhinandino.

‘‘Suraṃ pivanti merayaṃ, paṭisevanti methunaṃ;

Rajataṃ jātarūpañca, sādiyanti aviddasū.

‘‘Micchājīvena jīvanti, eke samaṇabrāhmaṇā;

Ete upakkilesā vuttā, buddhenādiccabandhunā.

‘‘Yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā, eke samaṇabrāhmaṇā;

Na tapanti na bhāsanti, asuddhā sarajā magā.

‘‘Andhakārena onaddhā, taṇhādāsā sanettikā;

Vaḍḍhenti kaṭasiṃ ghoraṃ, ādiyanti punabbhavanti.

‘‘Evaṃvādī kirāhaṃ āyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi, paribhāsāmi, appasādaṃ karomi; yohaṃ adhammaṃ adhammoti vadāmi, dhammaṃ dhammoti vadāmi, avinayaṃ avinayoti vadāmi, vinayaṃ vinayoti vadāmi.

448.[saṃ. ni. 

'比丘们,有四种日月的污垢,因这些污垢,日月被污染而不发热,不发光,不照耀。是哪四种?比丘们,云是日月的污垢,因这污垢,日月被污染而不发热,不发光,不照耀。比丘们,雾是日月的污垢,因这污垢,日月被污染而不发热,不发光,不照耀。比丘们,烟尘是日月的污垢,因这污垢,日月被污染而不发热,不发光,不照耀。比丘们,阿修罗王罗睺是日月的污垢,因这污垢,日月被污染而不发热,不发光,不照耀。比丘们,这就是日月的四种污垢,因这些污垢,日月被污染而不发热,不发光,不照耀。同样地,比丘们,有四种沙门婆罗门的污垢,因这些污垢,一些沙门婆罗门被污染而不发热,不发光,不照耀。是哪四种?比丘们,有一些沙门婆罗门饮酒,饮谷酒,不戒除饮酒谷酒 - 比丘们,这是沙门婆罗门的第一种污垢,因这污垢,一些沙门婆罗门被污染而不发热,不发光,不照耀。再者,比丘们,有一些沙门婆罗门行淫欲法,不戒除淫欲法 - 比丘们,这是沙门婆罗门的第二种污垢,因这污垢,一些沙门婆罗门被污染而不发热,不发光,不照耀。再者,比丘们,有一些沙门婆罗门接受金银,不戒除接受金银 - 比丘们,这是沙门婆罗门的第三种污垢,因这污垢,一些沙门婆罗门被污染而不发热,不发光,不照耀。再者,比丘们,有一些沙门婆罗门以邪命度日,不戒除邪命 - 比丘们,这是沙门婆罗门的第四种污垢,因这污垢,一些沙门婆罗门被污染而不发热,不发光,不照耀。比丘们,这就是沙门婆罗门的四种污垢,因这些污垢,一些沙门婆罗门被污染而不发热,不发光,不照耀。'贤友们,世尊说了这些。善逝说了这些后,师尊又说了这些:
'一些沙门婆罗门,被贪欲嗔恚污染;
被无明覆盖的人们,喜爱可爱的事物。
他们饮酒饮谷酒,行淫欲;
愚者接受金银。
一些沙门婆罗门,以邪命度日;
这些污垢被佛陀太阳亲族所说。
因这些污垢被污染,一些沙门婆罗门;
不发热不发光,不净充满尘垢如野兽。
被黑暗包围,渴爱的奴隶有绳索;
增长可怕的尸林,投生再有。'
"据说我这样说,就是辱骂、责备你们这些有信仰的优婆塞,使你们不欢喜;因为我说非法为非法,说法为法,说非律为非律,说律为律。

4.362 idaṃ vatthu āgataṃ] ‘‘Ekamidaṃ, āvuso, samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājantepure rājaparisāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarakathā udapādi – ‘kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ jātarūparajataṃ; sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ; paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajata’nti. Tena kho panāvuso samayena, maṇicūḷako gāmaṇī tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. Atha kho, āvuso, maṇicūḷako gāmaṇī taṃ parisaṃ etadavoca – ‘mā ayyā evaṃ avacuttha. Na kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ jātarūparajataṃ; na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ; na paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ; nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatā’ti. Asakkhi kho, āvuso, maṇicūḷako gāmaṇī taṃ parisaṃ saññāpetuṃ.

‘‘Atha kho, āvuso, maṇicūḷako gāmaṇī taṃ parisaṃ saññāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho, āvuso, maṇicūḷako gāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca – ‘idha, bhante, rājantepure rājaparisāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarakathā udapādi – kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ jātarūparajataṃ; sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ; paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajatanti. Evaṃ vutte ahaṃ bhante, taṃ parisaṃ etadavocaṃ – mā ayyā evaṃ avacuttha. Na kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ jātarūparajataṃ; na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ ; na paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ; nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatāti. Asakkhiṃ kho ahaṃ, bhante, taṃ parisaṃ saññāpetuṃ. Kaccāhaṃ, bhante, evaṃ byākaramāno vuttavādī ceva bhagavato homi, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhāmi, dhammassa cānudhammaṃ byākaromi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī’ti? ‘Taggha tvaṃ, gāmaṇi, evaṃ byākaramāno vuttavādī ceva me hosi; na ca maṃ abhūtena abbhācikkhasi [pārā. 582], dhammassa cānudhammaṃ byākarosi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati. Na hi, gāmaṇi, kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ jātarūparajataṃ; na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ; na paṭiggaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ; nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatā. Yassa kho, gāmaṇi, jātarūparajataṃ kappati, pañcapi tassa kāmaguṇā kappanti. Yassa pañca kāmaguṇā kappanti ekaṃsenetaṃ, gāmaṇi, dhāreyyāsi – assamaṇadhammo asakyaputtiyadhammoti. Api cāhaṃ, gāmaṇi, evaṃ vadāmi tiṇaṃ tiṇatthikena pariyesitabbaṃ; dāru dārutthikena pariyesitabbaṃ; sakaṭaṃ sakaṭatthikena pariyesitabbaṃ; puriso purisatthikena pariyesitabbo. Na tvevāhaṃ, gāmaṇi, kenaci pariyāyena jātarūparajataṃ sāditabbaṃ pariyesitabbanti vadāmī’ti.

‘‘Evaṃvādī kirāhaṃ āyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi, paribhāsāmi, appasādaṃ karomi; yohaṃ adhammaṃ adhammoti vadāmi, dhammaṃ dhammoti vadāmi, avinayaṃ avinayoti vadāmi, vinayaṃ vinayoti vadāmi.



"贤友们,有一次世尊住在王舍城(现在的印度比哈尔邦巴特那市)竹林栗鼠feeding ground。那时,在王宫内的王室集会中,聚集的人们之间产生了这样的讨论:'释迦子沙门允许接受金银;释迦子沙门喜欢金银;释迦子沙门接受金银。'贤友们,那时摩尼珠罗村长坐在那个集会中。贤友们,摩尼珠罗村长对那个集会这样说:'尊者们,不要这样说。释迦子沙门不允许接受金银;释迦子沙门不喜欢金银;释迦子沙门不接受金银;释迦子沙门舍弃珠宝黄金,远离金银。'贤友们,摩尼珠罗村长成功地说服了那个集会。
"然后,贤友们,摩尼珠罗村长说服那个集会后,来到世尊那里,向世尊礼拜后坐在一旁。贤友们,坐在一旁的摩尼珠罗村长对世尊这样说:'尊者,这里在王宫内的王室集会中,聚集的人们之间产生了这样的讨论:释迦子沙门允许接受金银;释迦子沙门喜欢金银;释迦子沙门接受金银。当这样说时,尊者,我对那个集会这样说:尊者们,不要这样说。释迦子沙门不允许接受金银;释迦子沙门不喜欢金银;释迦子沙门不接受金银;释迦子沙门舍弃珠宝黄金,远离金银。尊者,我成功地说服了那个集会。尊者,我这样回答是否如实说了世尊所说,没有以虚妄诽谤世尊,如法解释了法,任何如法的论点都不会招致批评?''村长,你确实如实说了我所说,没有以虚妄诽谤我,如法解释了法,任何如法的论点都不会招致批评。村长,释迦子沙门确实不允许接受金银;释迦子沙门不喜欢金银;释迦子沙门不接受金银;释迦子沙门舍弃珠宝黄金,远离金银。村长,对于允许接受金银的人,五种欲乐也是允许的。村长,对于五种欲乐是允许的人,你应该确定地认为:这不是沙门法,不是释迦子法。但是,村长,我这样说:需要草的人应该寻找草;需要木头的人应该寻找木头;需要车的人应该寻找车;需要人的人应该寻找人。但是,村长,我绝不说以任何方式应该接受或寻求金银。'
"据说我这样说,就是辱骂、责备你们这些有信仰的优婆塞,使你们不欢喜;因为我说非法为非法,说法为法,说非律为非律,说律为律。

449. ‘‘Ekamidaṃ, āvuso, samayaṃ bhagavā rājagahe āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ ārabbha jātarūparajataṃ paṭikkhipi, sikkhāpadañca paññapesi. Evaṃvādī kirāhaṃ āyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi, paribhāsāmi, appasādaṃ karomi; yohaṃ adhammaṃ adhammoti vadāmi, dhammaṃ dhammoti vadāmi, avinayaṃ avinayoti vadāmi, vinayaṃ vinayoti vadāmī’’ti.

Evaṃ vutte vesālikā upāsakā āyasmantaṃ yasaṃ kākaṇḍakaputtaṃ etadavocuṃ – ‘‘ekova bhante, ayyo yaso kākaṇḍakaputto samaṇo sakyaputtiyo. Sabbevime assamaṇā asakyaputtiyā. Vasatu, bhante, ayyo yaso kākaṇḍakaputto vesāliyaṃ. Mayaṃ ayyassa yasassa kākaṇḍakaputtassa ussukkaṃ karissāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesālike upāsake saññāpetvā anudūtena bhikkhunā saddhiṃ ārāmaṃ agamāsi.

Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū anudūtaṃ bhikkhuṃ pucchiṃsu – ‘‘khamāpitāvuso, yasena kākaṇḍakaputtena vesālikā upāsakā’’ti ? ‘‘Upāsakehi pāpikaṃ no, āvuso, kataṃ. Ekova yaso kākaṇḍakaputto samaṇo sakyaputtiyo kato. Sabbeva mayaṃ assamaṇā asakyaputtiyā katā’’ti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū – ‘‘ayaṃ, āvuso, yaso kākaṇḍakaputto amhehi asammato gihīnaṃ pakāsesi; handassa mayaṃ ukkhepanīyakammaṃ karomā’’ti. Te tassa ukkhepanīyakammaṃ kattukāmā sannipatiṃsu. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vehāsaṃ abbhuggantvā kosambiyaṃ paccuṭṭhāsi.

450. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto pāveyyakānañca [pāṭheyyakānañca (syā.)] avantidakkhiṇāpathakānañca bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesi – ‘‘āgacchantu āyasmantā; imaṃ adhikaraṇaṃ ādiyissāma. Pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhiyyati; avinayo dippati, vinayo paṭibāhiyyati; pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti; avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī’’ti.

Tena kho pana samayena āyasmā sambhūto sāṇavāsī ahogaṅge pabbate paṭivasati. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto yena ahogaṅgo pabbato, yenāyasmā sambhūto sāṇavāsī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sambhūtaṃ sāṇavāsiṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto āyasmantaṃ sambhūtaṃ sāṇavāsiṃ etadavoca – ‘‘ime, bhante, vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ dasa vatthūni dīpenti – kappati siṅgiloṇakappo, kappati dvaṅgulakappo, kappati gāmantarakappo, kappati āvāsakappo, kappati anumatikappo, kappati āciṇṇakappo, kappati amathitakappo, kappati jaḷogiṃ pātuṃ, kappati adasakaṃ nisīdanaṃ, kappati jātarūparajatanti. Handa mayaṃ, bhante, imaṃ adhikaraṇaṃ ādiyissāma. Pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhiyyati; avinayo dippati, vinayo paṭibāhiyyati; pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti; avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī āyasmato yasassa kākaṇḍakaputtassa paccassosi. Atha kho saṭṭhimattā pāveyyakā bhikkhū – sabbe āraññikā, sabbe piṇḍapātikā, sabbe paṃsukūlikā, sabbe tecīvarikā, sabbeva arahanto – ahogaṅge pabbate sannipatiṃsu. Aṭṭhāsītimattā avantidakkhiṇāpathakā bhikkhū – appekacce āraññikā, appekacce piṇḍapātikā, appekacce paṃsukūlikā, appekacce tecīvarikā, sabbeva arahanto – ahogaṅge pabbate sannipatiṃsu. Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ mantayamānānaṃ etadahosi – ‘‘idaṃ kho adhikaraṇaṃ kakkhaḷañca, vāḷañca; kaṃ nu kho mayaṃ pakkhaṃ labheyyāma, yena mayaṃ imasmiṃ adhikaraṇe balavantatarā assāmā’’ti.



"贤友们,有一次世尊在王舍城(现在的印度比哈尔邦巴特那市)因尊者优波难陀·释迦子而禁止金银,并制定学处。据说我这样说,就是辱骂、责备你们这些有信仰的优婆塞,使你们不欢喜;因为我说非法为非法,说法为法,说非律为非律,说律为律。"
当这样说时,毗舍离优婆塞们对尊者耶舍·迦干陀子这样说:"尊者,只有尊者耶舍·迦干陀子一人是释迦子沙门。这些人都不是沙门,不是释迦子。尊者,请尊者耶舍·迦干陀子住在毗舍离。我们将尽力供养尊者耶舍·迦干陀子衣服、饮食、住处、医药等资具。"然后,尊者耶舍·迦干陀子说服了毗舍离优婆塞们,与随从比丘一起回到精舍。
然后,毗舍离的跋耆子比丘们问随从比丘:"贤友,耶舍·迦干陀子向毗舍离优婆塞们道歉了吗?""贤友们,优婆塞们对我们做了坏事。他们说只有耶舍·迦干陀子一人是释迦子沙门,我们都不是沙门,不是释迦子。"然后,毗舍离的跋耆子比丘们说:"贤友们,这个耶舍·迦干陀子未经我们同意就向在家人宣说。来,我们对他作出驱摈羯磨。"他们想要对他作出驱摈羯磨而聚集。然后,尊者耶舍·迦干陀子升到空中,出现在拘睒弥(现在的印度北方邦科萨姆比市)。
然后,尊者耶舍·迦干陀子派使者到波婆(现在的印度比哈尔邦巴特那市)和南方阿槃提(现在的印度中部地区)的比丘们那里说:"请尊者们来;我们要处理这个诤事。在非法兴盛、法被压制之前;在非律兴盛、律被压制之前;在非法论者强大、法论者软弱之前;在非律论者强大、律论者软弱之前。"
那时,尊者三浮多·舍那婆私住在阿护恒伽山。然后,尊者耶舍·迦干陀子来到阿护恒伽山,来到尊者三浮多·舍那婆私那里,向尊者三浮多·舍那婆私礼拜后坐在一旁。坐在一旁的尊者耶舍·迦干陀子对尊者三浮多·舍那婆私这样说:"尊者,这些毗舍离的跋耆子比丘们在毗舍离宣扬十事:允许盐角法,允许二指法,允许村间法,允许住处法,允许许可法,允许惯例法,允许未搅拌法,允许饮发酵物,允许无缘坐具,允许接受金银。来吧,尊者,我们要处理这个诤事。在非法兴盛、法被压制之前;在非律兴盛、律被压制之前;在非法论者强大、法论者软弱之前;在非律论者强大、律论者软弱之前。""如是,贤友。"尊者三浮多·舍那婆私回答尊者耶舍·迦干陀子。然后,大约六十位波婆比丘 - 全都是阿兰若住者,全都是乞食者,全都是粪扫衣者,全都是三衣者,全都是阿罗汉 - 在阿护恒伽山聚集。大约八十八位南方阿槃提比丘 - 有些是阿兰若住者,有些是乞食者,有些是粪扫衣者,有些是三衣者,全都是阿罗汉 - 在阿护恒伽山聚集。然后,长老比丘们商议时这样想:"这个诤事是艰难的、凶猛的;我们应该得到谁的支持,使我们在这个诤事中更加强大呢?"

451. Tena kho pana samayena āyasmā revato soreyye paṭivasati – bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘ayaṃ kho āyasmā revato soreyye paṭivasati – bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ pakkhaṃ labhissāma, evaṃ mayaṃ imasmiṃ adhikaraṇe balavantatarā assāmā’’ti. Assosi kho āyasmā revato – dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya – therānaṃ bhikkhūnaṃ mantayamānānaṃ. Sutvānassa etadahosi – ‘‘idaṃ kho adhikaraṇaṃ kakkhaḷañca vāḷañca. Na kho metaṃ patirūpaṃ yohaṃ evarūpe adhikaraṇe osakkeyyaṃ. Idāni ca pana te bhikkhū āgacchissanti. Sohaṃ tehi ākiṇṇo na phāsu gamissāmi. Yaṃnūnāhaṃ paṭikacceva gaccheyya’’nti. Atha kho āyasmā revato soreyyā saṅkassaṃ agamāsi.

Atha kho therā bhikkhū soreyyaṃ gantvā pucchiṃsu – ‘‘kahaṃ āyasmā revato’’ti? Te evamāhaṃsu – ‘‘esāyasmā revato saṅkassaṃ gato’’ti. Atha kho āyasmā revato saṅkassā kaṇṇakujjaṃ [kannakujjaṃ (sī.)] agamāsi. Atha kho therā bhikkhū saṅkassaṃ gantvā pucchiṃsu – ‘‘kahaṃ āyasmā revato’’ti? Te evamāhaṃsu – ‘‘esāyasmā revato kaṇṇakujjaṃ gato’’ti. Atha kho āyasmā revato kaṇṇakujjā udumbaraṃ agamāsi. Atha kho therā bhikkhū kaṇṇakujjaṃ gantvā pucchiṃsu – ‘‘kahaṃ āyasmā revato’’ti? Te evamāhaṃsu – ‘‘esāyasmā revato udumbaraṃ gato’’ti. Atha kho āyasmā revato udumbarā aggaḷapuraṃ agamāsi. Atha kho therā bhikkhū udumbaraṃ gantvā pucchiṃsu – ‘‘kahaṃ āyasmā revato’’ti? Te evamāhaṃsu – ‘‘esāyasmā revato aggaḷapuraṃ gato’’ti. Atha kho āyasmā revato aggaḷapurā sahajātiṃ [sahaṃjātiṃ (ka.)] agamāsi. Atha kho therā bhikkhū aggaḷapuraṃ gantvā pucchiṃsu – ‘‘kahaṃ āyasmā revato’’ti? Te evamāhaṃsu – ‘‘esāyasmā revato sahajātiṃ gato’’ti. Atha kho therā bhikkhū āyasmantaṃ revataṃ sahajātiyaṃ sambhāvesuṃ.



那时,尊者离婆多住在索雷耶(现在的印度北方邦) - 他多闻、通达阿含、持法、持律、持摩呾理迦(律藏纲要),聪明、有才智、有智慧,有惭愧、有悔意、好学。然后,长老比丘们这样想:"这位尊者离婆多住在索雷耶 - 他多闻、通达阿含、持法、持律、持摩呾理迦,聪明、有才智、有智慧,有惭愧、有悔意、好学。如果我们得到尊者离婆多的支持,我们在这个诤事中就会更加强大。"尊者离婆多以清净超人的天耳界听到了长老比丘们的商议。听到后他这样想:"这个诤事是艰难的、凶猛的。我不应该介入这样的诤事。现在那些比丘们将要来。我被他们包围就不能安乐地走。我还是先走吧。"然后,尊者离婆多从索雷耶去了僧迦舍(现在的印度北方邦法鲁卡巴德县)。
然后,长老比丘们到了索雷耶,问道:"尊者离婆多在哪里?"他们这样说:"这位尊者离婆多去了僧迦舍。"然后,尊者离婆多从僧迦舍去了羯那鸠阇(现在的印度北方邦法鲁卡巴德县)。然后,长老比丘们到了僧迦舍,问道:"尊者离婆多在哪里?"他们这样说:"这位尊者离婆多去了羯那鸠阇。"然后,尊者离婆多从羯那鸠阇去了优昙跋罗(现在的印度北方邦)。然后,长老比丘们到了羯那鸠阇,问道:"尊者离婆多在哪里?"他们这样说:"这位尊者离婆多去了优昙跋罗。"然后,尊者离婆多从优昙跋罗去了阿伽罗补罗。然后,长老比丘们到了优昙跋罗,问道:"尊者离婆多在哪里?"他们这样说:"这位尊者离婆多去了阿伽罗补罗。"然后,尊者离婆多从阿伽罗补罗去了娑诃阇提。然后,长老比丘们到了阿伽罗补罗,问道:"尊者离婆多在哪里?"他们这样说:"这位尊者离婆多去了娑诃阇提。"然后,长老比丘们在娑诃阇提遇到了尊者离婆多。

452. Atha kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī āyasmantaṃ yasaṃ kākaṇḍakaputtaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, āvuso, āyasmā revato bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ pañhaṃ pucchissāma, paṭibalo āyasmā revato ekeneva pañhena sakalampi rattiṃ vītināmetuṃ. Idāni ca panāyasmā revato antevāsikaṃ [antevāsiṃ (syā.)] sarabhāṇakaṃ bhikkhuṃ ajjhesissati. So tvaṃ tassa bhikkhuno sarabhaññapariyosāne āyasmantaṃ revataṃ upasaṅkamitvā imāni dasa vatthūni puccheyyāsī’’ti. ‘‘Evaṃ bhante’’ti kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto āyasmato sambhūtassa sāṇavāsissa paccassosi. Atha kho āyasmā revato antevāsikaṃ sarabhāṇakaṃ bhikkhuṃ ajjhesi. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto tassa bhikkhuno sarabhaññapariyosāne yenāyasmā revato tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ revataṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto āyasmantaṃ revataṃ etadavoca – ‘‘kappati, bhante, siṅgiloṇakappo’’ti? ‘‘Ko so, āvuso, siṅgiloṇakappo’’ti? ‘‘Kappati, bhante, siṅginā loṇaṃ pariharituṃ – yattha aloṇakaṃ bhavissati tattha paribhuñjissāmī’’ti? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti. ‘‘Kappati, bhante, dvaṅgulakappo’’ti ? ‘‘Ko so, āvuso, dvaṅgulakappo’’ti? ‘‘Kappati, bhante, dvaṅgulāya chāyāya vītivattāya, vikāle bhojanaṃ bhuñjitu’’nti? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti. ‘‘Kappati, bhante, gāmantarakappo’’ti? ‘‘Ko so, āvuso, gāmantarakappo’’ti? ‘‘Kappati, bhante – idāni gāmantaraṃ gamissāmīti – bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ bhojanaṃ bhuñjitu’’nti? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti. ‘‘Kappati, bhante, āvāsakappo’’ti? ‘‘Ko so, āvuso, āvāsakappo’’ti? ‘‘Kappati, bhante, sambahulā āvāsā samānasīmā nānuposathaṃ kātu’’nti? ‘‘Nāvuso , kappatī’’ti. ‘‘Kappati , bhante, anumatikappo’’ti? ‘‘Ko so, āvuso, anumatikappo’’ti? ‘‘Kappati, bhante, vaggena saṅghena kammaṃ kātuṃ – āgate bhikkhū anumānessāmā’’ti [anujānissāmāti, anujānessāmāti, anumatiṃ ānessāmāti (ka.)]? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti. ‘‘Kappati, bhante, āciṇṇakappo’’ti? ‘‘Ko so, āvuso, āciṇṇakappo’’ti? ‘‘Kappati, bhante, idaṃ me upajjhāyena ajjhāciṇṇaṃ, idaṃ me ācariyena ajjhāciṇṇaṃ, taṃ ajjhācaritu’’nti? ‘‘Āciṇṇakappo kho, āvuso, ekacco kappati, ekacco na kappatī’’ti. ‘‘Kappati, bhante, amathitakappo’’ti? ‘‘Ko so, āvuso, amathitakappo’’ti? ‘‘Kappati, bhante, yaṃ taṃ khīraṃ khīrabhāvaṃ vijahitaṃ, asampattaṃ dadhibhāvaṃ, taṃ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ pātu’’nti? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti? ‘‘Kappati, bhante, jaḷogiṃ pātu’’nti? ‘‘Kā sā, āvuso, jaḷogī’’ti? ‘‘Kappati, bhante, yā sā surā āsutā, asampattā majjabhāvaṃ, sā pātu’’nti? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti. ‘‘Kappati, bhante, adasakaṃ nisīdana’’nti? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti. ‘‘Kappati, bhante, jātarūparajata’’nti? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti. ‘‘Ime, bhante, vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ imāni dasa vatthūni dīpenti. Handa mayaṃ, bhante, imaṃ adhikaraṇaṃ ādiyissāma. Pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhiyyati; avinayo dippati, vinayo paṭibāhiyyati; pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti; avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā revato āyasmato yasassa kākaṇḍakaputtassa paccassosi.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

2. Dutiyabhāṇavāro



然后,尊者三浮多·舍那婆私对尊者耶舍·迦干陀子这样说:"贤友,这位尊者离婆多多闻、通达阿含、持法、持律、持摩呾理迦,聪明、有才智、有智慧,有惭愧、有悔意、好学。如果我们问尊者离婆多问题,尊者离婆多有能力用一个问题就度过整夜。现在尊者离婆多将教导一位诵经的弟子比丘。你在那位比丘诵经结束后,去到尊者离婆多那里,问他这十件事。""是的,尊者。"尊者耶舍·迦干陀子回答尊者三浮多·舍那婆私。然后,尊者离婆多教导一位诵经的弟子比丘。然后,尊者耶舍·迦干陀子在那位比丘诵经结束后,来到尊者离婆多那里,向尊者离婆多礼拜后坐在一旁。坐在一旁的尊者耶舍·迦干陀子对尊者离婆多这样说:
"尊者,盐角法是否允许?""贤友,什么是盐角法?""尊者,是否允许用角携带盐 - 在无盐处将使用它?""贤友,不允许。"
"尊者,二指法是否允许?""贤友,什么是二指法?""尊者,当日影过二指时,是否允许在非时食用食物?""贤友,不允许。"
"尊者,村间法是否允许?""贤友,什么是村间法?""尊者,对已经吃饱的比丘,是否允许说'我现在要去另一个村庄'而食用非余食?""贤友,不允许。"
"尊者,住处法是否允许?""贤友,什么是住处法?""尊者,是否允许在同一界内的多个住处举行不同的布萨?""贤友,不允许。"
"尊者,许可法是否允许?""贤友,什么是许可法?""尊者,是否允许僧团不足人数时举行羯磨,说'我们将得到来的比丘的同意'?""贤友,不允许。"
"尊者,惯例法是否允许?""贤友,什么是惯例法?""尊者,是否允许说'这是我的和尚的惯例,这是我的阿阇梨的惯例'而实行?""贤友,惯例法有的允许,有的不允许。"
"尊者,未搅拌法是否允许?""贤友,什么是未搅拌法?""尊者,对已经吃饱的比丘,是否允许饮用已失去乳性但尚未变成酪的乳汁?""贤友,不允许。"
"尊者,是否允许饮发酵物?""贤友,什么是发酵物?""尊者,是否允许饮用已酿造但尚未变成酒的酒?""贤友,不允许。"
"尊者,是否允许无缘坐具?""贤友,不允许。"
"尊者,是否允许接受金银?""贤友,不允许。"
"尊者,这些毗舍离的跋耆子比丘们在毗舍离宣扬这十件事。来吧,尊者,我们要处理这个诤事。在非法兴盛、法被压制之前;在非律兴盛、律被压制之前;在非法论者强大、法论者软弱之前;在非律论者强大、律论者软弱之前。""如是,贤友。"尊者离婆多回答尊者耶舍·迦干陀子。
第一诵分结束。
第二诵分

453. Assosuṃ kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū – ‘‘yaso kira kākaṇḍakaputto idaṃ adhikaraṇaṃ ādiyitukāmo pakkhaṃ pariyesati, labhati ca kira pakkha’’nti. Atha kho vesālikānaṃ vajjiputtakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘idaṃ kho adhikaraṇaṃ kakkhaḷañca vāḷañca. Kaṃ nu kho mayaṃ pakkhaṃ labheyyāma, yena mayaṃ imasmiṃ adhikaraṇe balavantatarā assāmā’’ti.

Atha kho vesālikānaṃ vajjiputtakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘ayaṃ kho āyasmā revato bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito viyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ pakkhaṃ labheyyāma, evaṃ mayaṃ imasmiṃ adhikaraṇe balavantatarā assāmā’’ti.

Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū pahūtaṃ sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ paṭiyādesuṃ – pattampi, cīvarampi, nisīdanampi, sūcigharampi, kāyabandhanampi, parissāvanampi, dhammakaraṇampi. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū taṃ sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ ādāya nāvāya sahajātiṃ ujjaviṃsu; nāvāya paccorohitvā aññatarasmiṃ rukkhamūle bhattavissaggaṃ karonti. Atha kho āyasmato sāḷhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘ke nu kho dhammavādino – pācīnakā vā bhikkhū, pāveyyakā vā’’ti? Atha kho āyasmato sāḷhassa, dhammañca vinayañca cetasā paccavekkhantassa, etadahosi – ‘‘adhammavādino pācīnakā bhikkhū, dhammavādino pāveyyakā [pāṭheyyakā (syā.)] bhikkhū’’ti.

Atha kho aññatarā suddhāvāsakāyikā devatā āyasmato sāḷhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evameva suddhāvāsesu devesu antarahitā – āyasmato sāḷhassa sammukhe pāturahosi. Atha kho sā devatā āyasmantaṃ sāḷhaṃ etadavoca – ‘‘sādhu, bhante sāḷha, adhammavādī pācīnakā bhikkhū, dhammavādī pāveyyakā bhikkhū. Tena hi, bhante sāḷha, yathādhammo tathā tiṭṭhāhī’’ti. ‘‘Pubbepi cāhaṃ, devate, etarahi ca yathādhammo tathā ṭhito ; api cāhaṃ na tāva diṭṭhiṃ āvi karomi, appeva nāma maṃ imasmiṃ adhikaraṇe sammanneyyā’’ti.



毗舍离的跋耆子比丘们听说:"据说耶舍·迦干陀子想要处理这个诤事,正在寻求支持,而且据说他得到了支持。"然后,毗舍离的跋耆子比丘们这样想:"这个诤事是艰难的、凶猛的。我们应该得到谁的支持,使我们在这个诤事中更加强大呢?"
然后,毗舍离的跋耆子比丘们这样想:"这位尊者离婆多多闻、通达阿含、持法、持律、持摩呾理迦,聪明、有才智、有智慧,有惭愧、有悔意、好学。如果我们得到尊者离婆多的支持,我们在这个诤事中就会更加强大。"
然后,毗舍离的跋耆子比丘们准备了许多沙门用具 - 钵、衣、坐具、针筒、腰带、滤水器、法瓶。然后,毗舍离的跋耆子比丘们带着这些沙门用具乘船上溯到娑诃阇提;下船后在一棵树下分发食物。
那时,尊者娑罗独处静思,心中生起这样的想法:"谁是法论者 - 东方的比丘们,还是波婆的比丘们?"然后,尊者娑罗在心中思考法和律后,想到:"东方的比丘们是非法论者,波婆的比丘们是法论者。"
然后,一位净居天神知道了尊者娑罗心中的想法,就像强壮的人伸直弯曲的手臂或弯曲伸直的手臂那样,在净居天消失,出现在尊者娑罗面前。然后,那位天神对尊者娑罗这样说:"善哉,尊者娑罗,东方的比丘们是非法论者,波婆的比丘们是法论者。因此,尊者娑罗,请如法而住。""天神,以前和现在我都如法而住;但我还不表明自己的观点,也许他们会选我参与处理这个诤事。"

454. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū taṃ sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ ādāya yenāyasmā revato tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ revataṃ etadavocuṃ – ‘‘paṭiggaṇhātu, bhante, thero sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ – pattampi, cīvarampi, nisīdanampi, sūcigharampi, kāyabandhanampi, parissāvanampi, dhammakaraṇampī’’ti. ‘‘Alaṃ, āvuso, paripuṇṇaṃ me pattacīvara’’nti na icchi paṭiggahetuṃ.

Tena kho pana samayena uttaro nāma bhikkhu vīsativasso āyasmato revatassa upaṭṭhāko hoti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū yenāyasmā uttaro tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ uttaraṃ etadavocuṃ – ‘‘paṭiggaṇhātu āyasmā uttaro sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ – pattampi, cīvarampi, nisīdanampi, sūcigharampi, kāyabandhanampi, parissāvanampi, dhammakaraṇampī’’ti. ‘‘Alaṃ, āvuso, paripuṇṇaṃ me pattacīvara’’nti na icchi paṭiggahetuṃ. ‘‘Manussā kho, āvuso uttara, bhagavato sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ upanāmenti. Sace bhagavā paṭiggaṇhāti, teneva te attamanā honti. No ce bhagavā paṭiggaṇhāti, āyasmato [āyasmato ca (syā.)] ānandassa upanāmenti – paṭiggaṇhātu, bhante, thero sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ. Yathā bhagavatā paṭiggahito, evameva so bhavissatīti. Paṭiggaṇhātu āyasmā uttaro sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ. Yathā therena paṭiggahito, evameva so bhavissatī’’ti. Atha kho āyasmā uttaro vesālikehi vajjiputtehi bhikkhūhi nippīḷiyamāno ekaṃ cīvaraṃ aggahesi. ‘‘Vadeyyātha, āvuso, yena attho’’ti. ‘‘Ettakaṃ āyasmā uttaro theraṃ vadetu; ettakañca, bhante, thero saṅghamajjhe vadetu – ‘puratthimesu janapadesu buddhā bhagavanto uppajjanti. Dhammavādī pācīnakā bhikkhū, adhammavādī pāveyyakā bhikkhū’’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā uttaro vesālikānaṃ vajjiputtakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yenāyasmā revato tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ revataṃ etadavoca – ‘‘ettakaṃ, bhante, thero saṅghamajjhe vadetu – ‘puratthimesu janapadesu buddhā bhagavanto uppajjanti . Dhammavādī pācīnakā bhikkhū, adhammavādī pāveyyakā bhikkhū’’’ti. ‘‘Adhamme maṃ tvaṃ, bhikkhu, niyojesī’’ti thero āyasmantaṃ uttaraṃ paṇāmesi.

Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū āyasmantaṃ uttaraṃ etadavocuṃ – ‘‘kiṃ, āvuso uttara, thero āhā’’ti? ‘‘Pāpikaṃ no, āvuso, kataṃ. ‘Adhamme maṃ tvaṃ, bhikkhu, niyojesī’’’ti thero maṃ paṇāmesīti. ‘‘Nanu tvaṃ, āvuso [āvuso uttara (syā. kaṃ.)], vuḍḍho vīsativassosī’’ti? ‘‘Āmāvuso, api ca mayaṃ garunissayaṃ gaṇhāmā’’ti.



然后,毗舍离的跋耆子比丘们带着那些沙门用具来到尊者离婆多那里,来到后对尊者离婆多这样说:"尊者,请长老接受这些沙门用具 - 钵、衣、坐具、针筒、腰带、滤水器、法瓶。""够了,贤友们,我的钵和衣已经足够了。"他不愿意接受。
那时,有一位名叫优多罗的二十岁比丘是尊者离婆多的侍者。然后,毗舍离的跋耆子比丘们来到尊者优多罗那里,来到后对尊者优多罗这样说:"请尊者优多罗接受这些沙门用具 - 钵、衣、坐具、针筒、腰带、滤水器、法瓶。""够了,贤友们,我的钵和衣已经足够了。"他不愿意接受。"贤友优多罗,人们向世尊供养沙门用具。如果世尊接受,他们就因此而欢喜。如果世尊不接受,他们就向尊者阿难供养,说:'尊者,请长老接受这些沙门用具。就像被世尊接受一样。'请尊者优多罗接受这些沙门用具。就像被长老接受一样。"然后,尊者优多罗被毗舍离的跋耆子比丘们强迫,接受了一件衣。"贤友们,请说你们想要什么。""请尊者优多罗对长老说这么多;请长老在僧团中说这么多:'诸佛世尊出现在东方国土。东方的比丘们是法论者,波婆的比丘们是非法论者。'""是的,贤友们。"尊者优多罗回答毗舍离的跋耆子比丘们后,来到尊者离婆多那里,来到后对尊者离婆多这样说:"尊者,请长老在僧团中说这么多:'诸佛世尊出现在东方国土。东方的比丘们是法论者,波婆的比丘们是非法论者。'""比丘,你引导我做非法的事。"长老驱逐了尊者优多罗。
然后,毗舍离的跋耆子比丘们对尊者优多罗这样说:"贤友优多罗,长老说什么?""贤友们,我们做了坏事。长老说'比丘,你引导我做非法的事'而驱逐了我。""贤友,你不是二十岁的长老吗?""是的,贤友们,但我们还是要依止师长。"

455. Atha kho saṅgho taṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitukāmo sannipati. Atha kho āyasmā revato saṅghaṃ ñāpesi –

‘‘Suṇātu me, āvuso, saṅgho. Sace mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ idha vūpasamessāma, siyāpi mūlādāyakā [mūladāyakā (sī.)] bhikkhū punakammāya ukkoṭeyyuṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, yatthevimaṃ adhikaraṇaṃ samuppannaṃ, saṅgho tatthevimaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyā’’ti.

Atha kho therā bhikkhū vesāliṃ agamaṃsu – taṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitukāmā.

Tena kho pana samayena sabbakāmī nāma pathabyā saṅghatthero vīsavassasatiko upasampadāya, āyasmato ānandassa saddhivihāriko, vesāliyaṃ paṭivasati. Atha kho āyasmā revato āyasmantaṃ sambhūtaṃ sāṇavāsiṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ, āvuso, yasmiṃ vihāre sabbakāmī thero viharati, taṃ vihāraṃ upagacchāmi. So tvaṃ kālasseva āyasmantaṃ sabbakāmiṃ upasaṅkamitvā imāni dasa vatthūni puccheyyāsī’’ti.

‘‘Evaṃ bhante’’ti kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī āyasmato revatassa paccassosi. Atha kho āyasmā revato, yasmiṃ vihāre sabbakāmī thero viharati, taṃ vihāraṃ upagacchi. Gabbhe āyasmato sabbakāmissa senāsanaṃ paññattaṃ hoti, gabbhappamukhe āyasmato revatassa. Atha kho āyasmā revato – ayaṃ thero mahallako na nipajjatīti – na seyyaṃ kappesi. Āyasmā sabbakāmī – ayaṃ bhikkhu āgantuko kilanto na nipajjatīti – na seyyaṃ kappesi. Atha kho āyasmā sabbakāmī rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya āyasmantaṃ revataṃ etadavoca – ‘‘katamena tvaṃ bhūmi vihārena etarahi bahulaṃ viharasī’’ti? ‘‘Mettāvihārena kho ahaṃ , bhante, etarahi bahulaṃ viharāmī’’ti. ‘‘Kullakavihārena kira tvaṃ bhūmi etarahi bahulaṃ viharasi . Kullakavihāro eso [heso (syā.)] bhūmi yadidaṃ mettā’’ti. ‘‘Pubbepi me, bhante, gihibhūtassa āciṇṇā mettā. Tenāhaṃ etarahipi mettāvihārena bahulaṃ viharāmi, api ca kho mayā cirappattaṃ arahatta’’nti. ‘‘Thero pana, bhante, katamena vihārena etarahi bahulaṃ viharatī’’ti? ‘‘Suññatāvihārena kho ahaṃ bhūmi etarahi bahulaṃ viharāmī’’ti. ‘‘Mahāpurisavihārena kira, bhante, thero etarahi bahulaṃ viharati. Mahāpurisavihāro eso, bhante, yadidaṃ suññatā’’ti. ‘‘Pubbepi me bhūmi gihibhūtassa āciṇṇā suññatā. Tenāhaṃ etarahipi suññatāvihārena bahulaṃ viharāmi, api ca mayā cirappattaṃ arahatta’’nti. Ayañcarahi therānaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā vippakatā, athāyasmā sambhūto sāṇavāsī tasmiṃ anuppatto hoti. Atha kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī yenāyasmā sabbakāmī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sabbakāmiṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī āyasmantaṃ sabbakāmiṃ etadavoca – ‘‘ime, bhante, vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ dasa vatthūni dīpenti – kappati siṅgiloṇakappo, kappati dvaṅgulakappo, kappati gāmantarakappo, kappati āvāsakappo, kappati anumatikappo, kappati āciṇṇakappo, kappati amathitakappo, kappati jaḷogiṃ , pātuṃ kappati adasakaṃ nisīdanaṃ, kappati jātarūparajatanti. Therena, bhante, upajjhāyassa mūle bahudhammo ca vinayo ca pariyatto. Therassa bhante, dhammañca vinayañca paccavekkhantassa kathaṃ hoti? Ke nu kho dhammavādino – pācīnakā vā bhikkhū, pāveyyakā vā’’ti? ‘‘Tayāpi kho, āvuso, upajjhāyassa mūle bahu dhammo ca vinayo ca pariyatto. Tuyhaṃ pana, āvuso, dhammañca vinayañca paccavekkhantassa kathaṃ hoti? Ke nu kho dhammavādino – pācīnakā vā bhikkhū, pāveyyakā vā’’ti? ‘‘Mayhaṃ kho, bhante, dhammañca vinayañca paccavekkhantassa evaṃ hoti – adhammavādī pācīnakā bhikkhū, dhammavādī pāveyyakā bhikkhūti; api cāhaṃ na tāva diṭṭhiṃ āvi karomi, appeva nāma maṃ imasmiṃ adhikaraṇe sammanneyyā’’ti. ‘‘Mayhampi kho, āvuso, dhammañca vinayañca paccavekkhantassa evaṃ hoti – adhammavādī pācīnakā bhikkhū, dhammavādī pāveyyakā bhikkhūti; api cāhaṃ na tāva diṭṭhiṃ āvi karomi, appeva nāma maṃ imasmiṃ adhikaraṇe sammanneyyā’’ti.



然后,僧团想要裁决这个诤事而集会。尊者离婆多告知僧团:
"贤友们,请僧团听我说。如果我们在这里解决这个诤事,最初的发起者比丘们可能会再次提出。如果僧团认为适当,僧团应该在诤事发生的地方解决这个诤事。"
然后,长老比丘们去了毗舍离(现在的印度比哈尔邦),想要裁决那个诤事。
那时,名叫萨婆迦弥的僧团上座,受具足戒已一百二十年,是尊者阿难的同住弟子,住在毗舍离。然后,尊者离婆多对尊者三浮多·舍那婆私这样说:"贤友,我要去长老萨婆迦弥所住的精舍。你应该一大早去见尊者萨婆迦弥,问他这十件事。"
"是的,尊者。"尊者三浮多·舍那婆私回答尊者离婆多。然后,尊者离婆多去了长老萨婆迦弥所住的精舍。尊者萨婆迦弥的住处安排在内室,尊者离婆多的住处安排在内室门口。然后,尊者离婆多想:"这位长老年纪大了,不睡觉",就不躺下休息。尊者萨婆迦弥想:"这位比丘是客人,疲劳了,不睡觉",也不躺下休息。然后,尊者萨婆迦弥在夜晚后分起来,对尊者离婆多这样说:"你现在多住于哪种禅定?"
"尊者,我现在多住于慈心禅定。""贤友,你现在多住于小人禅定。贤友,慈心是小人禅定。""尊者,我以前在家时就修习慈心。所以我现在也多住于慈心禅定,但我早已证得阿罗汉果。""尊者,长老现在多住于哪种禅定?""贤友,我现在多住于空禅定。""尊者,长老现在多住于大人禅定。尊者,空是大人禅定。""贤友,我以前在家时就修习空禅定。所以我现在也多住于空禅定,但我早已证得阿罗汉果。"长老比丘们的这番谈话还没有结束,尊者三浮多·舍那婆私就来到了那里。然后,尊者三浮多·舍那婆私来到尊者萨婆迦弥那里,向尊者萨婆迦弥礼拜后坐在一旁。坐在一旁的尊者三浮多·舍那婆私对尊者萨婆迦弥这样说:
"尊者,这些毗舍离的跋耆子比丘们在毗舍离宣扬十件事:允许盐角法,允许二指法,允许村间法,允许住处法,允许许可法,允许惯例法,允许未搅拌法,允许饮发酵物,允许无缘坐具,允许接受金银。尊者,长老从和尚那里学习了许多法和律。尊者,长老在思考法和律时,怎么想?谁是法论者 - 东方的比丘们,还是波婆的比丘们?"
"贤友,你也从和尚那里学习了许多法和律。贤友,你在思考法和律时,怎么想?谁是法论者 - 东方的比丘们,还是波婆的比丘们?"
"尊者,我在思考法和律时,这样想:东方的比丘们是非法论者,波婆的比丘们是法论者;但我还不表明自己的观点,也许他们会选我参与处理这个诤事。"
"贤友,我在思考法和律时,也这样想:东方的比丘们是非法论者,波婆的比丘们是法论者;但我还不表明自己的观点,也许他们会选我参与处理这个诤事。"

456. Atha kho saṅgho taṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitukāmo sannipati. Tasmiṃ kho pana adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Atha kho āyasmā revato saṅghaṃ ñāpesi –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ imasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ ubbāhikāya vūpasameyyā’’ti. Saṅgho cattāro pācīnake bhikkhū, cattāro pāveyyake bhikkhū uccini. Pācīnakānaṃ bhikkhūnaṃ – āyasmantañca sabbakāmiṃ, āyasmantañca sāḷhaṃ, āyasmantañca khujjasobhitaṃ, āyasmantañca vāsabhagāmikaṃ; pāveyyakānaṃ bhikkhūnaṃ – āyasmantañca revataṃ, āyasmantañca sambhūtaṃ sāṇavāsiṃ, āyasmantañca yasaṃ kākaṇḍakaputtaṃ, āyasmantañca sumananti. Atha kho āyasmā revato saṅghaṃ ñāpesi –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ imasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho cattāro pācīnake bhikkhū, cattāro pāveyyake bhikkhū sammanneyya ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Amhākaṃ imasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti, na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Saṅgho cattāro pācīnake bhikkhū, cattāro pāveyyake bhikkhū sammannati ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Yassāyasmato khamati catunnaṃ pācīnakānaṃ bhikkhūnaṃ, catunnaṃ pāveyyakānaṃ bhikkhūnaṃ sammuti, ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ , so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Sammatā saṅghena cattāro pācīnakā bhikkhū, cattāro pāveyyakā bhikkhū, ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

Tena kho pana samayena ajito nāma bhikkhu dasavasso saṅghassa pātimokkhuddesako hoti. Atha kho saṅgho āyasmantampi ajitaṃ sammannati – therānaṃ bhikkhūnaṃ āsanapaññāpakaṃ. Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kattha nu kho mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmā’’ti? Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘ayaṃ kho vālikārāmo ramaṇīyo appasaddo appanigghoso. Yaṃnūna mayaṃ vālikārāme imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmā’’ti.



然后,僧团想要裁决这个诤事而集会。在裁决这个诤事时,产生了无数的争论,而且无法理解每个人所说的意思。然后,尊者离婆多告知僧团:
"尊者们,请僧团听我说。我们在裁决这个诤事时,产生了无数的争论,而且无法理解每个人所说的意思。如果僧团认为适当,僧团应该选派委员会来解决这个诤事。"僧团选出四位东方比丘和四位波婆比丘。东方比丘有:尊者萨婆迦弥、尊者娑罗、尊者库迦索比多、尊者婆娑婆伽弥迦;波婆比丘有:尊者离婆多、尊者三浮多·舍那婆私、尊者耶舍·迦干陀子、尊者苏摩那。然后,尊者离婆多告知僧团:
"尊者们,请僧团听我说。我们在裁决这个诤事时,产生了无数的争论,而且无法理解每个人所说的意思。如果僧团认为适当,僧团应该选派四位东方比丘和四位波婆比丘组成委员会来解决这个诤事。这是动议。
尊者们,请僧团听我说。我们在裁决这个诤事时,产生了无数的争论,而且无法理解每个人所说的意思。僧团选派四位东方比丘和四位波婆比丘组成委员会来解决这个诤事。如果尊者们同意选派四位东方比丘和四位波婆比丘组成委员会来解决这个诤事,请保持沉默;如果不同意,请说出来。
僧团已经选派四位东方比丘和四位波婆比丘组成委员会来解决这个诤事。僧团同意,因此保持沉默。我如此认定。"
那时,有一位名叫阿耆多的十岁比丘是僧团的诵戒师。然后,僧团也选派尊者阿耆多为长老比丘们安排座位。然后,长老比丘们想:"我们应该在哪里解决这个诤事呢?"然后,长老比丘们想:"这个沙石精舍安静,没有噪音。我们应该在沙石精舍解决这个诤事。"

457. Atha kho therā bhikkhū vālikārāmaṃ agamaṃsu – taṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitukāmā. Atha kho āyasmā revato saṅghaṃ ñāpesi –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ āyasmantaṃ sabbakāmiṃ vinayaṃ puccheyya’’nti.

Āyasmā sabbakāmī saṅghaṃ ñāpesi –

‘‘Suṇātu me, āvuso, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ revatena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti.

Atha kho āyasmā revato āyasmantaṃ sabbakāmiṃ etadavoca – ‘‘kappati, bhante, siṅgiloṇakappo’’ti? ‘‘Ko so, āvuso, siṅgiloṇakappo’’ti? ‘‘Kappati, bhante, siṅginā loṇaṃ pariharituṃ – yattha aloṇakaṃ bhavissati tattha paribhuñjissāmā’’ti? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti. [pāci. 254 ādayo] ‘‘Kattha paṭikkhitta’’nti? ‘‘Sāvatthiyaṃ, suttavibhaṅge’’ti. ‘‘Kiṃ āpajjatī’’ti? ‘‘Sannidhikārakabhojane pācittiya’’nti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṃ paṭhamaṃ vatthu saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthu uddhammaṃ, ubbinayaṃ, apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ paṭhamaṃ salākaṃ nikkhipāmi’’.

‘‘Kappati, bhante, dvaṅgulakappo’’ti? ‘‘Ko so, āvuso, dvaṅgulakappo’’ti? ‘‘Kappati, bhante, dvaṅgulāya chāyāya vītivattāya vikāle bhojanaṃ bhuñjitu’’nti ? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti [pāci. 245]. ‘‘Kattha paṭikkhitta’’nti? ‘‘Rājagahe, suttavibhaṅge’’ti. ‘‘Kiṃ āpajjatī’’ti? Vikālabhojane pācittiya’’nti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṃ dutiyaṃ vatthu saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthu uddhammaṃ, ubbinayaṃ, apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ dutiyaṃ salākaṃ nikkhipāmi’’.

‘‘Kappati, bhante, gāmantarakappo’’ti? ‘‘Ko so, āvuso, gāmantarakappo’’ti? ‘‘Kappati, bhante – idāni gāmantaraṃ gamissāmīti – bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ bhojanaṃ bhuñjitu’’nti? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti [pāci. 234]. ‘‘Kattha paṭikkhitta’’nti? ‘‘Sāvatthiyaṃ, suttavibhaṅge’’ti. ‘‘Kiṃ āpajjatī’’ti? ‘‘Anatirittabhojane pācittiya’’nti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṃ tatiyaṃ vatthu saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthu uddhammaṃ, ubbinayaṃ, apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ tatiyaṃ salākaṃ nikkhipāmi’’.

‘‘Kappati , bhante, āvāsakappo’’ti? ‘‘Ko so, āvuso, āvāsakappo’’ti? ‘‘Kappati bhante, sambahulā āvāsā samānasīmā nānuposathaṃ kātu’’nti. ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti [mahāva. 141 ādayo]. ‘‘Kattha paṭikkhitta’’nti? ‘‘Rājagahe, uposathasaṃyutte’’ti. ‘‘Kiṃ āpajjatī’’ti? ‘‘Vinayātisāre dukkaṭa’’nti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṃ catutthaṃ vatthu saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthu uddhammaṃ, ubbinayaṃ, apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ catutthaṃ salākaṃ nikkhipāmi’’.

‘‘Kappati, bhante, anumatikappo’’ti? ‘‘Ko so, āvuso, anumatikappo’’ti? ‘‘Kappati, bhante, vaggena saṅghena kammaṃ kātuṃ – āgate bhikkhū anumānessāmā’’ti? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti [mahāva. 383 ādayo]. ‘‘Kattha paṭikkhitta’’nti? ‘‘Campeyyake, vinayavatthusmi’’nti. ‘‘Kiṃ āpajjatī’’ti? ‘‘Vinayātisāre dukkaṭa’’nti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṃ pañcamaṃ vatthu saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthu uddhammaṃ, ubbinayaṃ, apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ pañcamaṃ salākaṃ nikkhipāmi’’.

‘‘Kappati, bhante, āciṇṇakappo’’ti? ‘‘Ko so, āvuso, āciṇṇakappo’’ti? ‘‘Kappati, bhante – idaṃ me upajjhāyena ajjhāciṇṇaṃ, idaṃ me ācariyena ajjhāciṇṇaṃ – taṃ ajjhācaritu’’nti? ‘‘Āciṇṇakappo kho, āvuso, ekacco kappati, ekacco na kappatī’’ti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṃ chaṭṭhaṃ vatthu saṅghena vinicchitaṃ . Itipidaṃ vatthu uddhammaṃ, ubbinayaṃ, apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ chaṭṭhaṃ salākaṃ nikkhipāmi’’.

‘‘Kappati , bhante, amathitakappo’’ti? ‘‘Ko so, āvuso, amathitakappo’’ti? ‘‘Kappati, bhante, yaṃ taṃ khīraṃ khīrabhāvaṃ vijahitaṃ, asampattaṃ dadhibhāvaṃ, taṃ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ pātu’’nti? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti [pāci. 234]. ‘‘Kattha paṭikkhitta’’nti? ‘‘Sāvatthiyaṃ, suttavibhaṅge’’ti. ‘‘Kiṃ āpajjatī’’ti? ‘‘Anatirittabhojane pācittiya’’nti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṃ sattamaṃ vatthu saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthu uddhammaṃ, ubbinayaṃ, apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ sattamaṃ salākaṃ nikkhipāmi’’.


然后,长老比丘们去了沙石精舍,想要裁决那个诤事。然后,尊者离婆多告知僧团:
"尊者们,请僧团听我说。如果僧团认为适当,我将向尊者萨婆迦弥请教律。"
尊者萨婆迦弥告知僧团:
"贤友们,请僧团听我说。如果僧团认为适当,我将回答离婆多关于律的问题。"
然后,尊者离婆多对尊者萨婆迦弥这样说:"尊者,盐角法是否允许?""贤友,什么是盐角法?""尊者,是否允许用角携带盐 - 在无盐处将使用它?""贤友,不允许。""在哪里禁止的?""在舍卫城,经分别中。""犯什么罪?""储存食物学处波逸提。"
"尊者们,请僧团听我说。这是僧团裁决的第一件事。因此,这件事是非法的,非律的,违背师教的。我放下第一张表决票。"
"尊者,二指法是否允许?""贤友,什么是二指法?""尊者,当日影过二指时,是否允许在非时食用食物?""贤友,不允许。""在哪里禁止的?""在王舍城,经分别中。""犯什么罪?""非时食学处波逸提。"
"尊者们,请僧团听我说。这是僧团裁决的第二件事。因此,这件事是非法的,非律的,违背师教的。我放下第二张表决票。"
"尊者,村间法是否允许?""贤友,什么是村间法?""尊者,对已经吃饱的比丘,是否允许说'我现在要去另一个村庄'而食用非余食?""贤友,不允许。""在哪里禁止的?""在舍卫城,经分别中。""犯什么罪?""非余食学处波逸提。"
"尊者们,请僧团听我说。这是僧团裁决的第三件事。因此,这件事是非法的,非律的,违背师教的。我放下第三张表决票。"
"尊者,住处法是否允许?""贤友,什么是住处法?""尊者,是否允许在同一界内的多个住处举行不同的布萨?""贤友,不允许。""在哪里禁止的?""在王舍城,布萨相应中。""犯什么罪?""违反律的突吉罗。"
"尊者们,请僧团听我说。这是僧团裁决的第四件事。因此,这件事是非法的,非律的,违背师教的。我放下第四张表决票。"
"尊者,许可法是否允许?""贤友,什么是许可法?""尊者,是否允许僧团不足人数时举行羯磨,说'我们将得到来的比丘的同意'?""贤友,不允许。""在哪里禁止的?""在瞻波,律事中。""犯什么罪?""违反律的突吉罗。"
"尊者们,请僧团听我说。这是僧团裁决的第五件事。因此,这件事是非法的,非律的,违背师教的。我放下第五张表决票。"
"尊者,惯例法是否允许?""贤友,什么是惯例法?""尊者,是否允许说'这是我的和尚的惯例,这是我的阿阇梨的惯例'而实行?""贤友,惯例法有的允许,有的不允许。"
"尊者们,请僧团听我说。这是僧团裁决的第六件事。因此,这件事是非法的,非律的,违背师教的。我放下第六张表决票。"
"尊者,未搅拌法是否允许?""贤友,什么是未搅拌法?""尊者,对已经吃饱的比丘,是否允许饮用已失去乳性但尚未变成酪的乳汁?""贤友,不允许。""在哪里禁止的?""在舍卫城,经分别中。""犯什么罪?""非余食学处波逸提。"
"尊者们,请僧团听我说。这是僧团裁决的第七件事。因此,这件事是非法的,非律的,违背师教的。我放下第七张表决票。"


‘‘Kappati, bhante, jaḷogiṃ pātu’’nti? ‘‘Kā sā, āvuso, jaḷogī’’ti? ‘‘Kappati, bhante, yā sā surā āsutā asampattā majjabhāvaṃ, sā pātu’’nti? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti [pāci. 326]. ‘‘Kattha paṭikkhitta’’nti? ‘‘Kosambiyaṃ, suttavibhaṅge’’ti. ‘‘Kiṃ āpajjatī’’ti. ‘‘Surāmerayapāne pācittiya’’nti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṃ aṭṭhamaṃ vatthu saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthu uddhammaṃ, ubbinayaṃ, apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ aṭṭhamaṃ salākaṃ nikkhipāmi’’.

‘‘Kappati, bhante, adasakaṃ nisīdana’’nti? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti [pāci. 531 ādayo]. ‘‘Kattha paṭikkhitta’’nti? ‘‘Sāvatthiyaṃ, suttavibhaṅge’’ti. ‘‘Kiṃ āpajjatī’’ti? ‘‘Chedanake pācittiya’’nti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṃ navamaṃ vatthu saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthu uddhammaṃ, ubbinayaṃ, apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ navamaṃ salākaṃ nikkhipāmi’’.

‘‘Kappati, bhante, jātarūparajata’’nti? ‘‘Nāvuso, kappatī’’ti [pārā. 580 ādayo]. ‘‘Kattha paṭikkhitta’’nti. ‘‘Rājagahe, suttavibhaṅge’’ti. ‘‘Kiṃ āpajjatī’’ti? ‘‘Jātarūparajatapaṭiggahaṇe pācittiya’’nti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Idaṃ dasamaṃ vatthu saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthu uddhammaṃ, ubbinayaṃ, apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ dasamaṃ salākaṃ nikkhipāmi.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Imāni dasa vatthūni saṅghena vinicchitāni. Itipimāni dasavatthūni uddhammāni, ubbinayāni, apagatasatthusāsanānī’’ti.



"尊者,是否允许饮发酵物?""贤友,什么是发酵物?""尊者,是否允许饮用已酿造但尚未变成酒的酒?""贤友,不允许。""在哪里禁止的?""在拘睒弥,经分别中。""犯什么罪?""饮酒学处波逸提。"
"尊者们,请僧团听我说。这是僧团裁决的第八件事。因此,这件事是非法的,非律的,违背师教的。我放下第八张表决票。"
"尊者,是否允许无缘坐具?""贤友,不允许。""在哪里禁止的?""在舍卫城,经分别中。""犯什么罪?""裁割学处波逸提。"
"尊者们,请僧团听我说。这是僧团裁决的第九件事。因此,这件事是非法的,非律的,违背师教的。我放下第九张表决票。"
"尊者,是否允许接受金银?""贤友,不允许。""在哪里禁止的?""在王舍城,经分别中。""犯什么罪?""接受金银学处波逸提。"
"尊者们,请僧团听我说。这是僧团裁决的第十件事。因此,这件事是非法的,非律的,违背师教的。我放下第十张表决票。
尊者们,请僧团听我说。这十件事已经被僧团裁决。因此,这十件事是非法的,非律的,违背师教的。"

458. ‘‘Nihatametaṃ, āvuso, adhikaraṇaṃ, santaṃ vūpasantaṃ suvūpasantaṃ. Api ca maṃ tvaṃ, āvuso, saṅghamajjhepi imāni dasa vatthūni puccheyyāsi – tesaṃ bhikkhūnaṃ saññattiyā’’ti. Atha kho āyasmā revato āyasmantaṃ sabbakāmiṃ saṅghamajjhepi imāni dasa vatthūni pucchi. Puṭṭho puṭṭho āyasmā sabbakāmī vissajjesi. Imāya kho pana vinayasaṅgītiyā satta bhikkhusatāni anūnāni anadhikāni ahesuṃ, tasmāyaṃ vinayasaṅgīti ‘‘sattasatikā’’ti vuccatīti.

Dutiyabhāṇavāro niṭṭhito.

Sattasatikakkhandhako dvādasamo.

Imamhi khandhake vatthū pañcavīsati.

Tassuddānaṃ –

Dasa vatthūni pūretvā, kammaṃ dūtena pāvisi;

Cattāro puna rūpañca, kosambi ca pāveyyako.

Maggo soreyyaṃ saṅkassaṃ, kaṇṇakujjaṃ udumbaraṃ;

Sahajāti ca majjhesi, assosi kaṃ nu kho mayaṃ.

Pattanāvāya ujjavi, rahosi upanāmayaṃ [dūratopi udapādi (ka.)];

Garu [dāruṇaṃ (syā.)] saṅgho ca vesāliṃ, mettā saṅgho ubbāhikāti.

Sattasatikakkhandhako niṭṭhito.

Cūḷavaggo [cullavaggo (sī.)] niṭṭhito.

Cūḷavaggapāḷi niṭṭhitā.

"贤友,这个诤事已经解决,平息,完全平息。但是,贤友,你应该在僧团中间再问我这十件事 - 为了让那些比丘们信服。"然后,尊者离婆多在僧团中间再次问了尊者萨婆迦弥这十件事。每被问到,尊者萨婆迦弥就回答。在这次律诵中,正好有七百位比丘,不多不少,所以这次律诵被称为"七百结集"。
第二诵分结束。
七百结集品第十二。
这一品有二十五个事项。
其摘要如下:
十事圆满,羯磨使者来;
四事再加形相,拘睒弥和波婆。
道路索罗耶桑迦奢,羯若鸠阇优昙婆罗;
娑诃阇提和中间,听说我们谁。
乘船上溯,独处供养;
严厉僧团和毗舍离,慈心僧团委员会。
七百结集品结束。
小品结束。
小品圆满。

